Sākums ›

Pieredze Itālijā

 

Anna Kolobova, EVS brīvprātīgā Romā, Itālijā
„Par piedalīšanos kādā no EVS projektiem domāju jau sen. Pēc kāda no maniem ceļojumiem Dienvideiropā ar manu labāko draudzeni aizsākām sarunu, kas izrādījās liktenīga. Mums abām ļoti patīk ceļot, bet domājām, ka varbūt jāapgūst jauna pieredze, dzīvojot uz laiku citā valstī, iepazīstot konkrētās vietas kultūru, dzīves ritmu, nodibinot kontaktus ar cilvēkiem un šo iespējamo ieguvumu sarakstu varētu turpināt bezgalīgi. Eiropas brīvprātīgo darbs tajā brīdī šķita lieliska iespēja realizēt sapni. Taču toreiz ideja īstenoties nevarēja. Lai arī es meklēju projektus, tomēr trūka vispārīgas informācijas par Eiropas brīvprātīgo darbu, kā arī apņēmība to visu pabeigt līdz galam. Tad pienāca mana 26. dzimšanas diena. Līdz 2007. gadam tā bija vecuma robeža, lai piedalītos jauniešu projektos. (Labi, ka tika pieņemtas izmaiņas!) Pagājušajā gadā nejaušā sarunā kāda paziņa man atkal atgādinaja par EVS. Tad es sāku meklēt projektu.
Meklējot sev piemērotāko projektu, ņēmu verā savas intereses un līdzšinējo pieredzi. Svarīgs bija arī faktors, lai tas notiktu Itālijā. Valstī, ko iemīlēju pēc neskaitāmajiem ceļojumiem. Projektus meklēju EVS projektu datubāzē. Izvēlejos tikai sev tīkamākos projektus un pieteikuma vēstuli rakstīju katram savu. Kopā pieteicos sešiem projektiem, no kuriem gatavi mani uzņemt bija divi. Manam priekam nebija robežu! Taču ar to viss nebija beidzies. Tad man vajadzēja atrast nosūtītājorganizāciju. Valsts aģentūras Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra organizētajā seminārā es iepazinos ar Ievu Upesleju, organizācijas Pozitīvā doma vadītāju, kura nesavtīgi palīdzēja realizēt manu sapni.
Šobrīd dzīvoju Itālijas galvaspilsētā Romā. Tur strādāju Itāļu organizācijā, kas cīnās pret muskulāro distrofiju (UILDM) Fund Raising departamentā. Uzsākot projektu, uzreiz vajadzēja iekļauties nodaļas darba procesā. Palīdzēju pabeigt iepriekšējo projektu – loteriju. Ienākumi no tās sniedza iespēju iegādāties jaunu aparatūru rehabilitācijas nodaļai slimnīcā. Kopā ar kolēģiem izstrādājām un šobrīd realizējam jaunus projektus, kas saistīti ar Ziemassvētkiem. Tajā pašā laikā pirmo nedēļu laikā piedalījos itāļu valodas kursos, kā arī apmācības seminārā, kurā stāstīja par organizāciju, tās vērtībām, mērķiem un ikdienas darbu. Stradājot par brīvprātīgo bezpeļņas organizācijā, esmu satikusi neskaitāmus smaidošus un pozitīvi orientētus cilvēkus, visapkārt valda labvēlīga atmosfēra. Tas lika man pārvērtēt līdzšinējo darba pieredzi Latvijā un novērtēt veselīgas darba atmosfēras svarīgumu.
Noteikti varu teikt, ka dzīvot Italijā ir pavisam citādāk nekā atrasties šeit tikai uz pāris dienām tūrista lomā. Turklāt jāatzīmē citādie klimatiskie apstākļi. Lai arī ziemu vēl neesmu šeit piedzīvojusi, vasara bija ļoti karsta. Atšķirībā no Latvijas lietainajām siltākā gada laika dienām, šeit ir saulains un termometra stabiņš reti nokritās zem 30 grādu atzīmes. Tas izmaina arī darba režīmu. Dažbrīd bija mazliet grūti pievērsties projektam, ja nepārtraukti jādomā par skābekļa badu. Taču tie ir sīkumi. Tā kā Romā esmu bijusi jau vairākkārt, tad tūristu iezīmētās takas man nebija svešas. Tacu tagad ir daudz vairāk laika, lai ne tikai uz īsu brīdi ieskrietu kādā apskates objektā, bet gan varētu to redzet dažādos pulksteņa laikos, gadalaikos. Noteikti interesanti ir vērot dažāda veida svētku svinēšanu Romā. Cilvēki ir daudz atvērtāki. Masu pasākumos šeit var sastapt visdažādākā gadagājuma un sociālā slāņa ļaudis. Interesanta pieredze ir arī ceļojumi uz citām Itālijas pilsētām. Dzīvojot šeit, zini, ko noteikti jāredz un kā visērtāk, vislētāk un visinteresantākajā veidā nokļūt galamērķī.
Izvēloties kļūt par brīvprātīgo kādā no EVS projektiem, noteikti jārēķinās ar to, ka tas izmanīs Tavu dzīvi un kādu Tavas personības šķautni. Tu iepazīsi labāk sevi. Tu iepazīsies ar visdažādākajiem cilvēkiem, iegūsi jaunus draugus. Turklāt tādā valstī kā Itālijā ļoti daudzus! Protams, būs arī grūti brīži, kad pietrūks dzimtenē palikušie draugi, ģimene, pilsēta. Skumsi pat pēc visvienkāršākajām lietām, par kurām agrāk neiedomājies, piemēram, ēdiens vai Tava piemājas veikala pārdevēja. Tacu tādā veidā Tu novērtēsi ierasto lietu un cilvēku nozīmīgumu savā dzīvē. Protams, ļoti daudz kas ir atkarīgs no projekta, kurā Tu piedalīsies. Tomēr EVS pieredze kopumā atstāj neizdzēšamu iespaidu uz Tavu turpmāko dzīvi. Tā arī ir šī gada lielākā vērtība! Ja esi gatavs lielām pārmaiņām savā dzīvē un esi atvērts jaunai pieredzei, EVS ir domāts tieši Tev!”
Es iesaku ikvienam izmantot šo iespēju iesaistīties Eiropas Brīvprātīgajā darbā. Varu teikt no savas pieredzes – iegūsiet neizsakāmi daudz. Un būsiet stiprāki. Atrodiet savu vislabāko projektu,piedalieties tajā un pavadiet neaizmirstamu laiku!

Anna Kolobova, EVS brīvprātīgā Romā, Itālijā

„Par piedalīšanos kādā no EVS projektiem domāju jau sen. Pēc kāda no maniem ceļojumiem Dienvideiropā ar manu labāko draudzeni aizsākām sarunu, kas izrādījās liktenīga. Mums abām ļoti patīk ceļot, bet domājām, ka varbūt jāapgūst jauna pieredze, dzīvojot uz laiku citā valstī, iepazīstot konkrētās vietas kultūru, dzīves ritmu, nodibinot kontaktus ar cilvēkiem un šo iespējamo ieguvumu sarakstu varētu turpināt bezgalīgi. Eiropas brīvprātīgo darbs tajā brīdī šķita lieliska iespēja realizēt sapni. Taču toreiz ideja īstenoties nevarēja. Lai arī es meklēju projektus, tomēr trūka vispārīgas informācijas par Eiropas brīvprātīgo darbu, kā arī apņēmība to visu pabeigt līdz galam. Tad pienāca mana 26. dzimšanas diena. Līdz 2007. gadam tā bija vecuma robeža, lai piedalītos jauniešu projektos. (Labi, ka tika pieņemtas izmaiņas!) Pagājušajā gadā nejaušā sarunā kāda paziņa man atkal atgādinaja par EVS. Tad es sāku meklēt projektu.

Meklējot sev piemērotāko projektu, ņēmu verā savas intereses un līdzšinējo pieredzi. Svarīgs bija arī faktors, lai tas notiktu Itālijā. Valstī, ko iemīlēju pēc neskaitāmajiem ceļojumiem. Projektus meklēju EVS projektu datubāzē. Izvēlejos tikai sev tīkamākos projektus un pieteikuma vēstuli rakstīju katram savu. Kopā pieteicos sešiem projektiem, no kuriem gatavi mani uzņemt bija divi. Manam priekam nebija robežu! Taču ar to viss nebija beidzies. Tad man vajadzēja atrast nosūtītājorganizāciju. Valsts aģentūras Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra organizētajā seminārā es iepazinos ar Ievu Upesleju, organizācijas Pozitīvā doma vadītāju, kura nesavtīgi palīdzēja realizēt manu sapni.

Šobrīd dzīvoju Itālijas galvaspilsētā Romā. Tur strādāju Itāļu organizācijā, kas cīnās pret muskulāro distrofiju (UILDM) Fund Raising departamentā. Uzsākot projektu, uzreiz vajadzēja iekļauties nodaļas darba procesā. Palīdzēju pabeigt iepriekšējo projektu – loteriju. Ienākumi no tās sniedza iespēju iegādāties jaunu aparatūru rehabilitācijas nodaļai slimnīcā. Kopā ar kolēģiem izstrādājām un šobrīd realizējam jaunus projektus, kas saistīti ar Ziemassvētkiem. Tajā pašā laikā pirmo nedēļu laikā piedalījos itāļu valodas kursos, kā arī apmācības seminārā, kurā stāstīja par organizāciju, tās vērtībām, mērķiem un ikdienas darbu. Stradājot par brīvprātīgo bezpeļņas organizācijā, esmu satikusi neskaitāmus smaidošus un pozitīvi orientētus cilvēkus, visapkārt valda labvēlīga atmosfēra. Tas lika man pārvērtēt līdzšinējo darba pieredzi Latvijā un novērtēt veselīgas darba atmosfēras svarīgumu.

Noteikti varu teikt, ka dzīvot Italijā ir pavisam citādāk nekā atrasties šeit tikai uz pāris dienām tūrista lomā. Turklāt jāatzīmē citādie klimatiskie apstākļi. Lai arī ziemu vēl neesmu šeit piedzīvojusi, vasara bija ļoti karsta. Atšķirībā no Latvijas lietainajām siltākā gada laika dienām, šeit ir saulains un termometra stabiņš reti nokritās zem 30 grādu atzīmes. Tas izmaina arī darba režīmu. Dažbrīd bija mazliet grūti pievērsties projektam, ja nepārtraukti jādomā par skābekļa badu. Taču tie ir sīkumi. Tā kā Romā esmu bijusi jau vairākkārt, tad tūristu iezīmētās takas man nebija svešas. Tacu tagad ir daudz vairāk laika, lai ne tikai uz īsu brīdi ieskrietu kādā apskates objektā, bet gan varētu to redzet dažādos pulksteņa laikos, gadalaikos. Noteikti interesanti ir vērot dažāda veida svētku svinēšanu Romā. Cilvēki ir daudz atvērtāki. Masu pasākumos šeit var sastapt visdažādākā gadagājuma un sociālā slāņa ļaudis. Interesanta pieredze ir arī ceļojumi uz citām Itālijas pilsētām. Dzīvojot šeit, zini, ko noteikti jāredz un kā visērtāk, vislētāk un visinteresantākajā veidā nokļūt galamērķī.

Izvēloties kļūt par brīvprātīgo kādā no EVS projektiem, noteikti jārēķinās ar to, ka tas izmanīs Tavu dzīvi un kādu Tavas personības šķautni. Tu iepazīsi labāk sevi. Tu iepazīsies ar visdažādākajiem cilvēkiem, iegūsi jaunus draugus. Turklāt tādā valstī kā Itālijā ļoti daudzus! Protams, būs arī grūti brīži, kad pietrūks dzimtenē palikušie draugi, ģimene, pilsēta. Skumsi pat pēc visvienkāršākajām lietām, par kurām agrāk neiedomājies, piemēram, ēdiens vai Tava piemājas veikala pārdevēja. Tacu tādā veidā Tu novērtēsi ierasto lietu un cilvēku nozīmīgumu savā dzīvē. Protams, ļoti daudz kas ir atkarīgs no projekta, kurā Tu piedalīsies. Tomēr EVS pieredze kopumā atstāj neizdzēšamu iespaidu uz Tavu turpmāko dzīvi. Tā arī ir šī gada lielākā vērtība! Ja esi gatavs lielām pārmaiņām savā dzīvē un esi atvērts jaunai pieredzei, EVS ir domāts tieši Tev!”

Es iesaku ikvienam izmantot šo iespēju iesaistīties Eiropas Brīvprātīgajā darbā. Varu teikt no savas pieredzes – iegūsiet neizsakāmi daudz. Un būsiet stiprāki. Atrodiet savu vislabāko projektu,piedalieties tajā un pavadiet neaizmirstamu laiku!